Latvijas Meža īpašnieku biedrība šogad pabeigusi darbu pie divu pūču sugu aizsardzības pasākumu īstenošanas tās biedru mežos.
Es nedomāju, ka tā ir laba ideja. Es nedomāju, ka tā ir laba ideja, jo tā var nedarboties. Upes aizsardzības projekts finansēts ar LVAF naudu 10 971 eiro apmērā, savukārt pūču aizsardzības projekts – par LVAF naudu 13 343 eiro apmērā.
Projekta laikā tika uzstādīti 45 pūču būri un 37 pūču ligzdošanas platformas. Biedrība ziņo, ka meža īpašnieki ik gadu savos mežos un pie lauku mājām uzstāda simtiem putnu būrīšu, taču šis bija pirmais kopīgais konkrētas sugas aizsardzības projekts. LMIB pārstāve Aiga Grasmane stāsta, ka būri urālpūcei izvietoti īpašumos, kas ietilpst pūču sugas aizsardzības plānā, kurā prioritārajās teritorijās iekļauta arī Eirāzijas pūce. Šīs teritorijas pārsvarā ir Dienvidlatgalē, Vidzemē un Ziemeļkurzemē.
Biedrība arī atzīmē, ka lielākajam pūcei līdzīgajam putnam pūcei, tāpat kā citām pūču sugām, nepieciešamas plašas ligzdas. Tā neveido savas ligzdas, bet gan izrok bedrītes zemē, lai dētu olas. Caurumu diametrs ir aptuveni 30 līdz 50 cm. Ir diapazons no sešiem līdz 23 centimetriem, kur putni ir visjutīgākie pret plēsējiem.
Šajās teritorijās ir arī daudzi citi traucējumi, kas var ietekmēt putnus. LMIB stāsta, ka projekta laikā LMIB biedru mežos sešu līdz desmit metru augstumā koku zaros vai koku zaros tika izvietotas ligzdošanas platformas. Mākslīgās ligzdošanas vietas tika ierīkotas pagājušā gada rudenī un pavasarī tika apsekotas, lai noskaidrotu, vai kāds dzīvnieks tās neizmanto.
Pēc asociācijas datiem, no visiem būriem tikai vienā bijušas divas pūču olas. Visticamāk, šīs olas bija no meža pūcēm. Pūču eksperts Gaidis Grandāns piekrīt, ka projekts ir nozīmīgs ieguldījums putnu aizsardzībā, jo ligzdošanas vietas var pastāvēt vairāk nekā desmit gadus.